- So, does the offer still stand?
- Emm, what offer?
- Making me bald.
- Are you serious?
- Not sure, so do it now before I change my mind.
- Alllriiight, let's do this!
Ar šādiem vārdiem tika parakstīts nāvesspriedums maniem matiem. Es apsēdos krēslā, apmetu ap kaklu dvieli un izbīlē skatījos kā ar nāvīgu smīnu un trimmeri bruņojies džeks tuvojas man. Un, lai vēl sabērtu sāli brūcēs, turot smieklus, cik vien iespējams zemkā balsī tiek jautāts: "Any last words?". "No, just do it!", es atbildu un tiek iedarbināts trimmeris. Dzirdot šo mūsu sarunu un redzot situāciju, savācas līdzjutēji, kas priecīgi smaida un gavilē. Pirmais simboliskais manevrs - pa vidu un cauri visā garumā. Lai nu ko, bet turpinājumu gan es nespēju paredzēt. Trimmeris pusceļā nobeidzas. Izlādējas. Skats, protams, episks un visa publika līdz ar zemi smieklos. Nu, kamōn. Kā. Tā. Var? Slaukot asaras, džeks no publikas atzīstas, ka ir frizieris un var palīdzēt šajā situācijā. Ok, neliela personāla maiņa - ķeras nākamis klāt. Pirmo minūti ik pa laikam izskan "O, no, no, no. This is not good.", kas man liek justies dāāāudz labāk. Yeah, right. Apkārtstāvošie, protams, ar savus komentārus vislaik met ārā kā "Is that supposed to look like that?" un "Hmm, well, it's not THAT bad.". Tā šovs risinājās kādu nepilnu stundu. Rezultātā man ir kādu milimetru gari mati. Tagad mani toč ar īmō vairs nejauks! Kaut gan, iespējams, ka tagad par izbēgušu cietumnieku uzskatīs. Oh, well.
- What are you thinking right now?
- I'm not thinking, I'm praying.
-thekodols
24/04/09